Es iepazinos ar Artūru iepazīšanās vietnē. Viņam bija 52 gadi, viņš sevi raksturoja kā darbinieku IT jomā — tas skanēja droši un uzticami. Uz citu fona viņš izcēlās uzreiz: nekādu banālu “čau, skaistule”, nesteidzās ar personīgām tēmām un nepiedāvāja satikties jau pēc pāris vēstulēm.
Viņa sarunās bija jūtama prasme klausīties, viegls humors un cieņa pret robežām. Man tas bija patīkams retums.
Pirmajā tikšanās reizē kafejnīcā viņš atstāja labu iespaidu: sakopts, stilīgā jakā, ar dārgu pulksteni, un no viņa nāca pazīstams, patīkams aromāts. Sarunājās mierīgi un pārliecinoši. Mēs runājām divas stundas, un pa to laiku viņš ne reizi nepieskārās telefonam — visa uzmanība bija tikai man. Bija grūti noticēt, ka šāds vīrietis ir mans vienaudzis, nevis grāmatas varonis.
Pēc divām šķiršanām un ilga piecu gadu pārtraukuma attiecībās es gandrīz pārstāju ticēt, ka spēšu satikt pieaugušu, līdzsvarotu vīrieti, kurš spēj būt blakus bez spēlītēm un manipulācijām. Bet Artūrs šķita tieši tāds.
Pirmajā randiņā viņš bija uzmanīgs un korekts, interesējās par manu dzīvi, darbu, bērniem un hobijiem. Otrajā atnāca ar ziediem, pacienāja ar desertu un pacietīgi klausījās, kā es sūdzos par darba steigu. Bet trešajā — izdarīja negaidītu “piedāvājumu”.
Mēs sēdējām pie manis mājās. Es biju pagatavojusi vakariņas, uzklājusi galdu, iededzināju sveces. Viss ritēja silti un mājīgi, dzērām tēju, runājāmies. Un pēkšņi viņš pateica:
— Es labprāt pārvāktos pie tevis, ja aicinātu. Man ar tevi ir tik labi, it kā es jau būtu mājās.
Sākumā uztvēru to kā joku un iesmējos:
— Tu nesteidzies? Mēs taču pazīstami tikai pāris nedēļas.
Bet viņa skatienā nebija jokotāja. Viņš runāja nopietni:
— Kāpēc vilkt garumā? Tu esi īpaša. Tev ir reta enerģija, tavs mājoklis pilns ar mājīgumu. Ar tevi gribas dzīvot, nevis spēlēt spēles.
No vienas puses, vārdi bija silti un aizkustinoši. No otras — kaut kas iekšā lika būt uzmanīgai. Pārvākšanās jau trešajā randiņā? Šādā vecumā — un tāda steiga?
Nākamajā dienā sāku atcerēties mūsu sarunas. Un pamanīju dažas dīvainības.
Pirmkārt, viņš mani nekad neaicināja pie sevis. Kad kādu reizi ieminējos par tikšanos viņa mājās, uzreiz atradās atrunas: “Nekārtība, remonts, mamma ciemos.” Tas skanēja nepārliecinoši, it kā izdomāts uz vietas.
Otrkārt, viņš bieži interesējās par manu dzīvokli. Ne tikai izteica komplimentus, bet arī precizēja: “Cik sen te dzīvo?”, “Tavs īpašums vai kredīts?”, “Pašai remonts taisīts?” Toreiz es tam nepievērsu uzmanību, bet vēlāk sapratu — šie jautājumi bija pārāk mērķtiecīgi.
Treškārt, viņš tā arī nepateica, kur tieši dzīvo. “Āgenskalnā” — un viss. Kad kāds piezvanīja, viņš atbildēja saspringti, dažreiz pat izgāja no istabas uz pāris minūtēm.
Man kļuva aizdomīgi un sāku meklēt informāciju. Sociālajos tīklos atradu viņa bijušo sievu. Viņa rakstīja: “Pārdodu dzīvokli. Viena vairs nevaru. Artūrs meklē sev jaunu mājvietu.”
Viss kļuva skaidrs. Viņam nebija savas dzīvesvietas. Līdz pēdējam viņš dzīvoja pie bijušās sievas un tagad steigā meklēja jaunu mājvietu. Bet es biju vienā no “variantiem”.
Nākamajā tikšanās reizē es pajautāju tieši:
— Artūr, kur tu šobrīd dzīvo?
Viņš samulsis atbildēja:
— Pie māsas. Bet tas ir uz laiku. Es gribu sākt visu no jauna. Ar tevi.
Un viņš piebilda:
— Gribas būt ar normālu sievieti normālā mājā.
Šī frāze daudz ko salika pa vietām. Manās acīs es biju nevis cilvēks, bet ērta vide: mājīgs dzīvoklis, mierīga dzīve, stabilitāte. Nevis mīlestība, bet dzīvošana.
Es pateicos par atklātību un nolēmu šo stāstu vairs neturpināt.
Tagad es skaidri saprotu: ir patiesas attiecības, un ir tikai ērtības. Steidzīga tuvība, īpaši ar runām par pārvākšanos, reti kad nozīmē mīlestību. Dažreiz tā ir vienkārši stratēģija — atrast jumtu virs galvas un sakārtotu ikdienu.
Ja vīrietis daudz interesējas par jūsu mājokli, bet izvairās runāt par savu — tas ir signāls aizdomāties. Nebaidieties uzdot tiešus jautājumus. Jums nav jābūt “drošai ostai” tiem, kas paši nemāk vai negrib veidot savu dzīvi.
Šī pieredze man parādīja, cik svarīgi ir klausīties ne tikai vārdos, bet arī tajā, kas slēpjas aiz tiem. Attiecības nevar būvēt uz steigu un ērtībām — tās top no atklātības un vēlmes iet vienā virzienā.
👉 Bet kā tev šķiet — kas ir galvenais signāls, ka cilvēkam interesē tieši tu, nevis tikai tava dzīve vai mājīgums?
